Operation Manual
Latviešu | 183
Bosch Power Tools 1 609 92A 0C4 | (19.9.13)
GDR 14,4 V-LI/GDR 18 V-LI/GDX 14,4 V-LI/GDX 18 V-LI:
Darbinstrumenta iestiprināšana
Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 2, līdz galam iebīdiet
darbinstrumentu turētājā 1 un tad atlaidiet fiksējošo uzmavu
2, ļaujot darbinstrumentam fiksēties turētājā.
Lietojiet vienīgi skrūvgriežu uzgaļus, kuru kāts ir piemērots lo-
dītes fiksatoram 11 (DIN 3126-E6.3). Cita tipa skrūvgriežu
uzgaļus 13 var iestiprināt, izmantojot universālo turētāju 12
ar lodītes fiksatoram piemērotu kātu.
Darbinstrumenta izņemšana
Pavelciet uz priekšu fiksējošo uzmavu 2 un izņemiet darbins-
trumentu no turētāja.
GDS14,4V-LI/GDS18V-LI/GDX14,4V-LI/GDX18V-LI:
Iestiprinot darbinstrumentu, sekojiet, lai tas droši ie-
vietotos darbinstrumenta turētājā vai novietotos uz t
ā.
Ja darbinstruments nav droši iestiprināts turētājā vai no-
stiprināts uz tā, tas skrūvēšanas gaitā var izkrist vai nokrist.
Uzbīdiet darbinstrumentu 14 uz turētāja 1 četrstūra kāta.
Stiprinājuma sistēmas īpatnība ir tāda, ka darbinstruments
14 ievietojas turētājā 1 vai novietojas uz tā ar nelielu spēli, ta-
ču tas neiespaido instrumenta funkcionēšanu un darba drošī-
bu.
Lietošana
Funkcionēšana
Darbinstrumenta turētāja 1 un tajā iestiprinātā darbinstru-
menta piedziņu nodrošina elektrodzinējs caur pārnesumu un
triecienmehānismu.
Darba operācija sastāv no divām fāzēm:
lineārās (skrūvēšanas) fāzes un triecienu (pievilkšanas)
fāzes (kad darbojas triecienmehānisms).
Triecienmehānisms ieslēdzas brīdī, kad skrūvju savienojums
ir pieskrūvēts un palielinās dzinēja slodze. Triecienmehā-
nisms pārveido dzinēja griezes spēku nepārtrauktā griezes
momenta impulsu (triecienu) sērijā. Atskrūvējot skrūves vai
uzgriežņus, darba operā
cija noris pretējā secībā.
Uzsākot lietošanu
Akumulatora ievietošana
Lietojiet tikai oriģinālos Bosch litija-jonu akumulato-
rus, kuru spriegums atbilst uz elektroinstrumenta mar-
ķējuma plāksnītes norādītajai vērtībai. Citu akumulato-
ru lietošana var būt par cēloni savainojumiem vai izraisīt
aizdegšanos.
Lai novērstu elektroinstrumenta nejaušu ieslēgšanos, pārvie-
tojiet griešanās virziena pārslēdzēju 7 vidējā stāvoklī.
No priekšpuses iebīdiet uzlādēto akumulatoru 5 elektroins-
trumenta roktura pamatnē, līdz tas tur droši fiksējas.
Griešanās virziena izvēle (attēls D)
Lietojot griešanās virziena pārslēdzēju 7, var mainīt elektro-
instrumenta darbvārpstas griešanās virzienu. Taču tas nav ie-
spē
jams laikā, kad ir nospiests ieslēdzējs 8.
Griešanās virziens pa labi: ieskrūvējot skrūves un pievelkot
uzgriežņus, pārvietojiet griešanās virziena pārslēdzēju 7 līdz
galam pa kreisi.
Griešanās virziens pa kreisi: izskrūvējot vai atskrūvējot
skrūves un noskrūvējot uzgriežņus, pārvietojiet griešanās vir-
ziena pārslēdzēju 7 līdz galam pa labi.
Ieslēgšana un izslēgšana
Lai ieslēgtu elektroinstrumentu, nospiediet ieslēdzēju 8 un
turiet to nospiestu.
Spuldze 9 iedegas pie daļēji vai līdz galam nospiesta ieslēdzē-
ja 8, izgaismojot darba vietu nepietiekoša apgaismojuma aps-
tākļos.
Lai izslēgtu elektroinstrumentu, atlaidiet ieslēdzēju 8.
Lai taupītu enerģiju, ieslēdziet elektroinstrumentu tikai tad,
kad tas tiek lietots.
Griešanās ātruma regulēšana
Instrumenta griešanās ātrumu var regulēt bezpakāpju veidā,
mainot spiedienu uz ieslēdzēju 8.
Viegli nospiežot ieslēdzēju 8, darbvārpsta sāk griezties ar ne-
lielu ātrumu. Palielinot spiedienu, pieaug arī griešanās āt-
rums.
Norādījumi darbam
Kontaktējiet darbinstrumentu ar uzgriezni vai skrūvi ti-
kai laikā, kad elektroinstruments ir izslēgts. Rotējošs
darbinstruments var noslīdēt no skrūves galvas.
Griezes moments ir atkarīgs no triecienu fāzes ilguma. Maksi-
mālais iegūtais griezes moments triecienu fāzes laikā veidojas
kā visu atsevišķo griezes momenta impulsu summa. Maksimā-
lais griezes moments tiek sasniegts pēc 6–10 sekunžu ilgas
triecienu fāzes. Paejot šim laikam, skrūvju pievilkšanas mo-
ments pieaug tikai nedaudz.
Katram triecienu fāzes ilgumam atbilst noteikts skrūvju pie-
vilkšanas moments. Lai noteiktu skrūvju pievilkšanas faktisko
momentu, jālieto īpaša atslēga griezes momenta mērīšanai.
Cieti, atsperīgi un mīksti skrūvju savienojumi
Izmērot griezes momentu, kas veidojas triecienu fāzes laikā,
un ievietojot iegūtās vērtības diagrammā, veidojas raksturlīk-
ne, kas ilustrē skr
ūvēšanas procesu. Raksturlīknes augstums
atbilst maksimālajam iegūtajam griezes momentam, bet rak-
sturlīknes stāvums parāda, cik ilgā laikā šis moments tiek sa-
sniegts.
Griezes momenta izmaiņu raksturu nosaka šādi faktori.
–Skrūvju vai uzgriežņu cietība
– Starpliku elementa veids (paplāksne, atsperpaplāksne vai
blīve)
–Saskrūvējamo materiālu cietība
–Smērvielu klātbūtne skrūvju savienojumā
Atbilstoši minētajiem faktoriem, izšķirami šādu tipu skrūvju
savienojumi.
– Ciets savienojums veidojas, sastiprinot metālu ar metālu
un kā starpliku elementus izmantojot paplāksnes. Maksi-
mālais griezes moments tiek sasniegts pēc samērā neilgas
triecienu fāzes (stāva raksturlīkne). Nevajadz
īgi ilga trie-
cienu fāze kaitē instrumentam.
OBJ_BUCH-832-005.book Page 183 Thursday, September 19, 2013 1:55 PM